Lielākā no trim muižām, Sinoles muiža, bijusi baronu fon Mengdenu dzimtas īpašums no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Dabā nekas no muižas kungu nama nav saglabājies. Vienīgā, kas liecina par vietas senumu, ir muižas klēts un nedaudz tālāk dzirnavas.

Kungu nams bijusi liela taisnstūrveida celtne no koka ar mansarda jeb tā saukto holandiešu jumtu (lauztas formas jumtu, kas sastāvējis no divām daļām – augšējās lēzenākās un apakšējās stāvākās), stāvākajā daļā bijušas izbūvētas telpas ar logiem, stūrī veranda ar lieliem stiklotiem logiem, ko citu no cita atdalījušas puskolonnas. Mansarda jumtā virs verandas izbūvēts plašs balkons.

Zināmi divi stāsti par ēkas likteni. Pirmais saistās ar to, ka muižas īpašnieks Karls fon Mengdens (1868-1937) pēc agrārreformas 20. gadsimta 20. gados pārcēlies dzīvot uz Rīgu un lielo koka namu nojaucis, kokmateriālus pārdevis Gulbenē. Otrais stāsts, ka muižas namu nopircis kāds bagātnieks, kurš skaistākās nama detaļas – logus, durvis un parketu – pārvedis Rīgā. Gulbenes novada muzejā glabājas sena fotogrāfija, kurā redzami Sinoles muižas kungu nama nojaukšanas darbi. Padomju laikā uz nojauktās ēkas pamatiem uzcelta daudzdzīvokļu māja.

Apmēram astoņus kilometrus no Sinoles atradās otrs fon Mengdenu dzimtas īpašums Mālmuiža jeb Mālu muiža. Dzimta muižā saimniekojusi no 17. līdz 19. gadsimtam. Zināms, ka 19. gadsimta sakumā muižu iegādājusies Vilhelmīne fon Berga, bet 20. gadsimta sākumā īpašumu nopircis Pauls Georgs fon Zīvers (1872-1945) no Vilzēnu – Varas nama (dzimtas līnija, kas nosaukta pēc īpašumiem Latvijā un Igaunijā).

Mālu muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, īpatnēja izskata, būvēta no trīs daļām: divām gandrīz paralēlām un trešās savienojošas daļas. Ēkas aizmugurē bijis izbūvēts balkons, kas laika gaitā zudis, bet palikusi terase ar kāpnēm. Pamati jeb cokolstavs bijuši augsti. Pirmais stāvs būvēts no ķieģeļiem, bet otrais un jumta stāvs – no koka. Logu ailas un atdalošās joslas starp stāviem jeb dzega bijusi greznota ar koka siluetzāģējumiem – zobiņveida kokgriezumiem. Tikai pateicoties koka daļām, ēka ieguvusi patīkamāku izskatu. Nams ir saglabājies labi, bet nedaudz tālāk  redzama kalpu māja.

Krapas muižas pārvaldnieka māja, 2020. gads. Foto I.Ūsele.

Trešā – Krapas – muiža atrodas vistuvāk Gulbenei, apmēram sešus kilometrus no pilsētas. Aiz sena parka kokiem redzami muižas saimniecības ēku sarkanie ķieģeļi, kas pārsteidz ar skaisto sarkano ķieģeļu rakstu un pamatīgo mūrējumu. Muižas kungu māja nav saglabājusies, bet fotogrāfijās ir redzams nams, kas domājams celts 19. gadsimta pirmajā pusē. Tā bijusi gara viena stāva celtne – astoņu ailu garenbūve, kuras citu no citas atdalīja ritmiski pa divi kārtoti logi. Jumts bijis divslīpu ar iebūvētām lukarnām jeb uz ārpusi izvirzītiem jumta logiem. Saimniecības ēkas – kalpu mājas, stallis, kūts, klēts – daļēji saglabājušās. Muižai laika gaitā piederējusi dažādiem īpašniekiem.

Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja   

Izmantotā literatūra:
Bruģis D. Historisms pilis Latvijā, 1996.,70.lpp.
Mašnovskis V. Muižas Latvijā, II, 2019.,244.-245.lpp.
Mašnovskis V. Muižas Latvijā, III, 2020.,238.-239.lpp.
Mašnovskis V. Muižas Latvijā, IV, 2021.,274.-275.lpp.
Lancmanis I. Vidzemes muižu arhitektūra, 2015., 116.lpp.,119.lpp.
Dalies: