Kas kopīgs Tirzas un Galgauskas muižām? Tās abas atrodas gleznainās vietās Tirzas upes krastos.

Tirzas muiža celta kādreizējās arhibīskapa pils vietā netālu no Tirzas upes. 18. gadsimtā par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Ernests fon Ceimerns, vācbaltu dzimtas pārstāvis Baltijā.  

Kādreizējā  muižas centra senās aprises dabā vēl ir sazīmējamas. Avārijas stāvoklī ir saglabājusies muižas kungu nama koka ēka. Tā bijusi iespaidīgu izmēru celtne, kurai piebūvēts Tjūdoru neogotikas stila mūris ar diviem torņiem. 19.gadsimta vidū  agrāk celtu kungu namu rotāšana ar šāda stila torņiem bija  kļuvusi par populāru seno ēku modernizācijas paņēmienu. Mūris ar torņiem  laika gaitā zudis. Tirzas attīstības biedrības vadītājs Nils Treijs stāsta, ka šī pils daļa nojaukta 20.gadsimta 20.gados un izmantota būvmateriāliem. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis saistībā ar Tirzas pili min arī arhitektu Vilhelmu Bokslafu (1858 -1945), kurš bijis konsultants vēl vienai kungu nama pārbūvei, iespējams, 20.gadsimta sākumā. Muižas centrā atradušās arī vairākas ēkas: stallis ar manēžu, klēts, kūts un citas. Kaut sliktā stāvoklī tomēr vēl ir saglabājies 19.gadsimta beigās celtais loka mūra tilts pār aizsarggrāvi.

Ceļš gar Tirzas upi aizved līdz Galgauskas muižai. Skaista un romantiska vieta, kur upes ielejā atradusies Galgauskas muiža – baronu fon Mengdenu dzimtas īpašums kopš 17.gadsimta.

Līdz mūsdienām no senās apbūves ir saglabājušās atsevišķas ēku daļas. Fotogrāfijās redzamais kungu nams bijusi gara viena stāva ēka ar nošķeltu jumta galu, ieeju namā greznojušas kolonnas, kuras balstījušas balkonu. Ēkai bijis izbūvēts pusstāvs tā saucamais mezonīms. Muižā bijis arī otrs grezns nams Šveices jeb vasarnīcu stila māja, rotāta ar daudziem siluetzāģējumiem, kāpnēm, balkoniem, kolonnām un izbūvētu jumta stāvu. (Mašnovskis, 275.lpp.)

Pretim muižai Tirzas upes otrā krastā fon Mengdenu dzimta ziedojusi zemi pareizticīgo dievnama celtniecībai. Sv. Jāņa Kristītāja Galgauskas pareizticīgo baznīca celta pēc Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas projekta. Dievnama celtniecībai fon Mengdeni ziedojuši 16 500 sudraba rubļus. Pie baznīcas uzcelts draudzes nams. Apmēram divus kilometrus tālāk atvēlēta zeme kapsētas ierīkošanai. Barons Burhards Johans Teodors (Ivans) fon Mengdens (1822- 1883) baznīcai dāvinājis perlamutra krustu, ko saņēmis kā Jeruzalemes patriarha dāvanu. Aiz baznīcas altāra daļas redzami seni kapakmeņi. Uzraksti uz kapakmeņiem liecina par barona dzimtas apbedījumiem. Blakus muižas īpašniekam Burhardam Johanam Teodoram fon Mengdenam (1822-1883) apbedīta viņa sieva Natālija von Mengdena (1835-1882), meitas Katrīna (1855-1873) un Marija (1859 -1877).

Galgauskas muižas īpašnieku dzimta ilgu laiku bijusi saistīta ar Krievijas cara galmu, kas izskaidro pareizticīgo baznīcas celtniecību upes krastā. Dievnams ir sliktā tehniskā stāvoklī, tomēr uzņēmīgi cilvēki ir sākuši rūpēties par seno ēku un apkārtni.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
D. Bruģis, Historisma pilis Latvijā, Rīga, 1996., 41.-46.lpp.
V. Mašnovskis, Muižas Latvijā I, Mārburga, 2018., 275.-276.lpp.
Православный храм Крестителя Господня Иоанна в Галгауске, http://utrachennoe.ru/journal/liflyandsko-estlyandskaya.html
Род дворян, баронов и графов фон Менгден, https://forum.svrt.ru/topic/9456-%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D0%B3%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%8B/
Dalies: