1941. gada 14. jūnijs – Latvijā pirmā lielākā PSRS veiktā iedzīvotāju deportācija. Izsūtīja Latvijas Republikas eliti- skolotājus, garīdzniekus, pašvaldību darbiniekus, studentus, tirgotājus, armijas un policijas virsniekus, kā arī viņu ģimenes. No Latvijas tika izsūtīti 15424 cilvēki – 8259 vīrieši, 7165 sievietes. No Gulbenes novada teritorijas izvesti 229 cilvēki: Gulbenes pilsēta – 76, Lizuma pagasts – 6, Druvienas pagasts – 10, Rankas pagasts – 10, Adulienas pagasts – 5, Beļavas pagasts – 17, Galgauskas pagasts – 19, Jaungulbenes pagasts – 17, Litenes pagasts – 9, Virānes pagasts – 15, Dūres pagasts – 5, Lejasciema pagasts – 14, Sinoles pagasts – 4, Vecgulbenes pagasts – 22.

14. jūnijā vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem. Plašas represijas notika Litenes nometnē, kur tika sapulcināti virsnieki izvešanai uz „mācībām”.

1964. gadā laikrakstā „Latvija Amerikā” publicētas bijušā virsnieka atmiņas par „mācībām” Litenes nometnē:

„… 13. jūnijā pēc pusdienām saņēmām pavēli nostāties pie pulka štāba izbraukšanai mācībās. Pulka komisārs pārbaudīja virsniekus pēc saraksta un pavēlēja nostāties divrindu ierindā. Nostājās visi pulka virsnieki, skaitā ap 70 vīru. Piebrauca divas automašīnas ar brezenta pārvalkiem. Šoferim blakus sēdēja pa komisāram, bet automašīnu aizmugurē novietojās divi bruņoti čekisti. …. No virsnieku ierindas noskaitīja 24 pārus un novietoja divās automašīnās. Pārējiem pavēlēja izklīst un gaidīt nākošo kārtu. ….Visa darbība liecināja, ka notiek kas briesmīgs. Nometnē pie katras barakas novietoja speciālu apsardzi. No barakas uz baraku aizliedza iet. Vēlu vakarā atgriežas automašīnu šoferi, bet „mācībās” aizbraukušie virsnieki vairs neatgriezās nekad….
…. Noskaidrojās, ka virsnieku transports nogādāts meža masīvā starp Liteni un Gulbeni… Virsnieki kolonnā pa vienam,  sekojot „mācību vadītājam”, nonākuši izcirtumā… pēkšņi kā no zemes izniruši abās pusēs stigai bruņoti sarkanarmieši ar ieročiem vērstiem pret virsniekiem… Pavēle gulties ar sejām pret zemi… Gulošos virsnieku pārmeklējuši, atņemti kompasi, pulksteņi, ieroči, noplēstas zīmotnes…. Vairāki virsnieki uzlēkuši kājās un atklājuši uguni pret sargiem, bet caururbti no mašīnpistoļu kārtām, turpat saļimuši….”

Apkārtnes iedzīvotājus un karavīrus izsūtīja no Gulbenes stacijas. Laikraksts „Tēvija” publicēja kāda aculiecinieka pieredzēto Gulbenē 1941. gada jūnijā:

„… vai zināt, kas pašlaik notiek Gulbenē? … pilsētā redzami drausmīgi skati, čekisti plosoties kā ārprātīgi. Sākusies masu apcietināšana, un virsnieki, kuri izsaukti uz mācībām, arī aizvesti. Nežēlīga izrēķināšanās notiek visā korpusā .… Automobiļi veduši cilvēkus kā lopus, samestus kaudzēs un sasietus, bijuši redzami arī sašauti. Dažos auto apcietinātie gulēja uz grīdas. Čekisti negribēja, lai redz viņu upurus. Pilsētā ārkārtīgs satraukums. Sievas un bērni uz ielām raudot, jo neviens nezina, kas noticis ar viņu tēviem un vīriem. Sevišķi uztrauktas karavīru – virsnieku sievas, jo daudzas jau redzējušas savus dzīves biedrus un pazīstamos sasietus aizvedam. Gulbenes stacijā stāvot ešelons ar 70 vagoniem, kuros novietojot apcietinātos…” .

 

Litenes pagasta teritorijā mežā nometņu vietās tika atrasti 11 karavīru pīšļi. 11 virsnieku pīšļu pārapbedīšana notika 1989. gada 2. decembrī no Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas. Izvadīšanas dievkalpojumu noturēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas  arhibīskaps Kārlis Gailītis, Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Otto Baltiņš un Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andrejs Kavacis.  No baznīcas sākās ceļš uz Litenes kapsētu. Litenes kapos visus virsniekus apbedīja vienkopus un par viņu atdusas vietām liecināja 11 krusti.

1996. gadā pie baltajiem krustiem atklāja piemiņas akmeni, kas vēstīja, ka šajā vietā tiks uzcelts Litenē noslepkavoto latviešu virsnieku piemiņai kalts piemineklis.

2001. gada 14. jūnijā  tika atklāts pieminekļa idejas autores arhitektes Dinas Grūbes, arhitektu Benitas un  Daiņa Bērziņa, akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Skribnovska  radītais memoriāls „Sāpju siena” . 1941. gadā nogalināto un 1989. gada 2. decembrī pārapbedīto  Latvijas armijas virsnieku un karavīru piemiņas vietā Litenē tumšā trīsstūrveida granīta plāksnē iecirsti vārdi:

„Jūs nāvē aizgājāt ar Latvijas vārdu sirdī.
Noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem.
Litene. 1941. jūnijs”
Litenes memoriāls