1920. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi, 1990. gada 4. maijā Augstākā Padome vakara sēdē  ar 138 balsīm jeb 2/3 balsu pieņem deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Abus notikums šķīra krietns laika sprīdis – 70 gadi, bet vienoja kopīgs mērķis – Latvijas valsts.

Neatkarības deklarācija atjaunoja nosaukumu Latvijas Republika, 1922. gadā pieņemto valsts pamatlikumu jeb Satversmi, nosakot pārejas periodu līdz atjaunosies “tās neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūras, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi”.

Lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju un Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidotu saskaņā ar spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība, sarunām ar PSRS bija jāizveido valdības komisija.”(LPSR Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.04.05.1990., likumi.lv).

Neatkarības ceļš bija ieguvis jaunu spēku.

Sagatavojusi:
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Dalies: