18. gadsimta 20., 30. gados Vidzemē latviešu zemnieku vidū izplatījās reliģiska kustība hernhūtisms. Latvijā hernhūtisms zināms ar nosaukumu brāļu draudžu kustība. 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā brāļu draudzes spēcīgi skāra Vidzemes austrumu un ziemeļu apgabalus izplatoties līnijā Alūksne –Vecpiebalga. Šī kustība skāra arī Beļavas pagastu, kur Beļavas “Spalvās” 19. gadsimta 60. gados uzcēla brāļu draudžu lūgšanu namu. Brāļu draudžu darbība veicināja lasītprasmes un izglītības attīstību, lika pamatus latviešu dziedāšanas tradīcijai.

Iespējams, ka pirmās skolas Beļavā sākušas  darboties ap 1850. gadu. Uz to laiku ir zināmas divas skolas Beļavā, Cīruļu skola pie “Cīruļu” mājām un Vasilisas skola “Lielbutānos”. 1869. gadā abas skolas apvienoja kā četru klašu skolu ar nosaukumu “Beļavas luterāņu skola”, pareizticīgos skolā neuzņēma. Skola saukta arī par Beļavas “Kantora skolu”. 1876. gadā skola nodega. Pēc diviem gadiem, 1878. gadā, uzcēla jaunu Kantora skolas mūra ēku tagadējā Beļavas pagasta centrā. Daļu celtniecības materiālu skolai ziedojis Beļavas muižas īpašnieks Bergs, daļu devusi pašvaldība, kas skolas celtniecībai izlietojusi ap 4000 rubļu. Beļavas “Kantora” skola vairākkārt reorganizēta, mainījušies skolas nosaukumi.1950. gadā Beļavas “Kantora septiņgadīgo skolu” pārdēvēja par Beļavas septiņgadīgo skolu. Nosaukumā pazuda senais Kantora skolas vārds. 1962. gadā skola ieguva Beļavas astoņgadīgās skolas nosaukumu. 1966. gadā. Beļavas (Kantora) skolu slēdza.

Beļavas Kantorskola, 1930. gadi

1859. gadā Kārtenē darbu uzsākusi arī trīsklasīgā pareizticīgo skola. Skola līdz 1885.gadam izvietojusies vairāku saimnieku mājās. Skolotāju pienākumus sākumā pildījuši  attiecīgo māju saimnieki. 1885. gadā pareizticīgo skolu no saimnieku mājām pārcēluši uz Baranu pusmuižu pie saimnieka Svempa, kuram par telpām skolas padome maksājusi renti, skola saukusies “Beļavas – Naglenes pareizticīgo palīga skola”. 1893. gadā no “Baranu” mājas zemes ticis atdalīts zemes gabals jaunas skolas celtniecībai, materiālus skolai dāvinājis gan Beļavas muižas īpašnieks Bergs, gan pagasta sabiedrība, gan Rīgas pareizticīgo skolu valde. No 1920. gada skolas nosaukums bijis Beļavas pagasta “Baranu I pakāpes pamatskola”. 1925. gadā pareizticīgo skolu pievienoja  pamatskolai Beļavas muižas pilī, skola ieguva Pilsskolas nosaukumu.

Beļavas 6-klasīgā pamatskola, 1930.-40. gadi

1925. gadā Beļavas muižas kungu mājā atvēra jaunās Pilsskolas četras klases, 1926. gadā izveidoja vēl divas klases un tā jau darbojusies kā sešklasīgā pamatskola. No 1948. – 1949. gadam skolas nosaukums bijis Beļavas pagasta Pils septiņgadīgā skola. Vārds “pils” padomju okupācijas varai bijis nevēlams, tāpēc nācies  nosaukumu mainīt. Būdami atjautīgi beļavieši 1952. gadā skolu  nodēvēja izcilā jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra vārdā.  Krišjāņa Valdemāra vārds palicis skolas nosaukumā līdz pat skolas slēgšanai, lai gan izcilajam jaunlatvietim ar Beļavu nekādas tiešas saistības nav bijis. Laika ritējumā mainījās skolas nosaukuma daļas, kas norādīja uz iegūstamo izglītību skolā- septiņgadīgā skola, astoņgadīgā skola, pamatskola. 2019. gadā skolu slēdza.

Kr.Valdemāra pamatskola, 1950.gadi
Beļavas muižas pils, 2020. gads

Vēl viena skola tagadējā Beļavas pagastā izveidojās neatkarīgās Latvijas laikā kā  Vecgulbenes pagasta Blomes I pakāpes pamatskola. Skola darbu sākusi 1928. gada 19. novembrī. Pēc tā laika teritoriālā iedalījuma Blomes skola atradās Vecgulbenes pagastā. Kad atvēra Blomes pamatskolu, slēdza Vecgulbenes pagasta Dumpju jeb Lauzas I pakāpes pamatskolu, kas atradās astoņus kilometrus uz Lejasciema pusi. Skola darbojusies no 1869. – 1927. gadam.

Dumpju skola 2021. gads. Foto I.Petrovska

Skola iekārtojās Blomes muižas kungu mājā. No 1928. gada novembra līdz 1932. gadam tā darbojās kā Blomes pirmās pakāpes pamatskola, no 1932. – 1940. gadam kā  Blomes sešklasīgā pamatskola, no 1945. gada 1. janvāra kā Blomes nepilnā vidusskola. Ar 1945. gada 1. septembri skolas nosaukumu mainījās Blomes vārdu aizstāja Ozolkalna nosaukums. Ar 1945. gadu skola darbojās kā Ozolkalna nepilnā vidusskola, bet  no 1947. gada vasaras darbojās Ozolkalna septiņgadīgā skola. Senais skolas vārds netika aizmirsts, ikdienišķās sarunās it bieži minēja un min Blomes vārdu.

Ozolkalna pamatskola, 1960. gadi

Vēl viena skola, kas pēc tagadējā dalījuma būtu Beļavas pagastā ir bijusi Meišu pamatskola pie Naglenes. Skola  pilnais nosaukums bijis Vecgulbenes pagasta Meišu pamatskola. 1872. gadā skola uzņēma pirmos audzēkņus.1883. gadā skolas telpas paplašināja. Skola darbojusies līdz 1935. gadam.

Netālu no Augulienas ezera kādreizejā Lejas pagastā darbojusies Augulienas skola. Skola bijusi saprātīgi un ērti iekārtota, jo skolas ēkā vienviet atradušās gan mācību klase, gan ēdamtelpas, gan guļamtelpas zēniem un meitenēm, pastāvējusi no 1897. līdz 1927. gadam.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
J. Kučers. No Gulbenes līdz Lejasciemam. Dzirkstele (Gulbene), Nr.81 (10.07.1971)
E. Brokāne, Svinēs 90 gadu jubileju. Dzirkstele (06.08.2015)
https://arhivs.dzirkstele.lv/raksts/129385
S. Sudarova. Ozolkalna pamatskolas vēsture no 1928.-2001.gadam. Rīga, 2001.
CVVA , f. 255., apr.1., 65 lieta 51., 52.lpp.
CVVA, 3800(1)2009,210.,211.
Glābējzvans. Kr. Valdemāra Beļavas pamatskolas avīze. 2000
Dzirkstele (Gulbene), Nr.133 (07.11.1967)
Gulbenes Ziņas, Nr.12 (03.08.1928)
Skolotāju Avīze, Nr.17 (28.04.1950)
Dalies: