1919. gads, Latvijas valsts aizsākumi. Valsts veidojas uz jauniem pamatiem, tautas ilgu, centienu un gribas balstītiem.

Centieni pēc izglītības, attīstības, pilnveidošanās raksturo pirmo profesionālo dizaineri Jūliju Madernieku (1870-1955), kurš savu mākslas izglītību sācis jau 19. gadsimta pēdējā desmitgadē Krievijā.

Literatūrā dēvēts par dizaina pamatlicēju un dizaina pionieri, mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis. Iedvesmu smēlies no tautas mākslas avotiem, dzimto māju skaistuma, Pededzes līču pirmatnējās dabas skaistuma.


Ornamentālo glezniecību un stilizāciju mācījās Pēterburgā, Štiglica mākslas skolā 19. gadsimta pēdējā desmitgadē (1892-1898). 20. gadsimta sākumā kā stipendiāts papildinājies studiju braucienā uz Eiropu, apmeklējis Franciju un Vāciju.

Popularitāti kā mākslinieks, talantīgs gleznotājs un zīmētājs iemantojis pēc pirmā pasaules kara, veidojis stilizētus ornamentus, gudri pilnveidojot tautas rakstus, radot interesantas augu, dzīvnieku stilizācijas ar asiem, šķautņainiem, trauksmainiem, košos toņos veidotiem rakstiem, kas kompozīcijā sakārtoti grupās ar izteiktu centru, vidu un malām. Savus veikumu Jūlijs Madernieks 1913. gadā apkopo krājuma „Raksti” 1. daļā „ Ornaments”.

„Māksla nav atdarināšana, bet jaunradīšana, jaunradīšana saskaņā ar sava laika centieniem. Arī senajā ornamentā ietvertie simboli mūsdienās jāparāda skaidrās, vienkāršās un cildenās formās.”

Jūlijs Madernieks

Darbojies gan mākslā, gan interjera dizainā, radījis dekoratīvo tekstiliju projektus, metus interjera priekšmetiem, metālkalumiem, traukiem.

Pēc Jūlija Madernieka metiem veidoti pirmās Latvijas naudas – Latvijas rubļa dizains, kas par vienīgo maksāšanas līdzekli kļuva 1920. gada pavasarī.

Latvijas Valsts kases zīme pēc Jūlija Madernieka meta.
Zīmējis Kārlis Mendziņš. 1919.gads.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM 17172

Jaunradītie raksti ieguva plašu popularitāti tautā, keramiķu, audēju, kokgriezēju, rokdarbnieču, skolu jaunatnes vidū. Māksliniekam radās sekotāji un atdarinātāji.

Viņa veikums joprojām ir mākslas iedvesmas avots topošajiem meistariem.


Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja
Ineta Bauere

Dalies: