Lizuma un Druvienas muižu neparastie kungu nami
Divas neparastas pilis, abas fon Volfu dzimtas īpašumi. Abu namu celtniecībā izmantoti vēsturiskie arhitektūras stili.
Lizuma muižas pils veiksmīgi saglabājusi savu ārējo veidolu, kādu tā ieguvusi pārbūves rezultātā 19.gadsimta vidū. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis grāmatā “Historisma pilis Latvijā” min, ka pārbūvi veicis nezināms arhitekts, kurš centies savienot praktisko pusi un pils pārbūvi angļu gotikas jeb Tjūdoru stilā.
Ēka ir saglabājusi divslīpu jumtu. Parādes pusē ir izvirzījums ar pakāpienveida paaugstinājumu un dekoratīviem sienas rotājumiem. Otrā stāva līmenī izbūvēts balkoniņš. Ziemeļu galā pilij piebūvēts vairākšķautņu tornis ar dažādas formas logiem vairāku stāvu augstumā. Torņa gals dekorēts ar dzeguļiem. Pamatstāvs jeb cokolstāvs dekorēts ar īpaši apstrādātām akmens plāksnēm – rustiku. Galvenā ieeja pilī izveidota dienvidaustrumu pusē, no kuras plašas kāpnes vedušas pils iekštelpās un zilajā zālē. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis raksta, ka Latvijā daudzām vēsturiskajos stilos celtajām pilīm ēdamzāles bija veidotas neorenesanses stilā. Telpu apdarē bija izmantoti oša vai ozola sienu paneļi un griestu kasetējums. (D.Bruģis. Historisma pilis Latvijā.1996., 161.,162. lpp.). Arī Lizuma pils Zilajā zālē sienas dekorētas ar mākslinieciski veidotu koka paneļu apšuvumu un tapetēm, griesti izklāti ar īpaša veida koka konstrukcijām jeb kasetējumu. Apdares darbus Zilajā zālē veicis igauņu izcelsmes mākslinieks Andrejs Knoks. Zilā zāle, vītņu kāpnes uz otro stāvu, pils āriene rūpīgu domu un roku vadītas ir atguvušas savu kādreizējo izskatu.
Netālā Druvienas muiža piesaista ar milzīgo četrstūru torni, kas atgādina agro viduslaiku vēsturisko arhitektūras stilu – romāniku. Pati ēka ir bijusi viena stāva celtne ar milzīgu divslīpu jumtu, kurā izbūvēts otrais stāvs ar lukarnām (izbūve ar logiem stāva jumta slīpnē) un bēniņu stāvs. Ziņu par iekštelpām nav. Līdz 19. gadsimta nogalei muiža piederēja fon Volfu dzimtai, kungu namu iespējams 1898. gadā cēlis Ādols fon Hēns.
Abas muižas iekļāva ainavu stila parks ar dīķiem un saimniecības ēkām.
Sagatavojusi Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja