2019. gada decembrī skaistā pils svinēja atdzimšanas svētkus, bija atjaunots pils ārējais izskats. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis grāmatā ”Historisma pilis Latvijā” ēku nodēvējis par “rotaļu pili” (232. lpp.).

Muižas un pils vēsture ir bagāta. Skaistais nams ir piedzīvojis paplašināšanu, pārbūvi, nodedzināšanu un atjaunošanu.

Ar pili un tās vēsturi saistīti interesanti un izcili vārdi: Terēza Alise Laura Barbi – Borisa fon Volfa sieva, izcila itāļu operdziedātāja, tuva J. Brāmsa draudzene, Aleksandra Marija Alise fon Volfa bijusi Freida sekotāja Itālijas psihoanalītiķu savienības līdzdibinātāja, atjaunotāja un vadītāja, rakstnieks Džuzepe Tomāzo di Lampedūza izcilā romāna “Gepards” autors un Aleksandras Alises dzīvesbiedrs.

Stāmerienas pirmais īpašnieks ir Johans Gotlībs II fon Volfs (1756-1817). Viņš aizsāk muižas veidošanu par pārtikušu un ienesīgu saimniecību, uzceļ daudzas saimniecībā nepieciešamas ēkas, klēti, brandvīna pagrabu, riju, stalli, laidaru, spirta brūzi, kaļķu dedzinātavu, ledus pagrabu, koka ērberģi muižas ļaudīm (Latvijas arhīvi. Vēsture. G. Minde. Stāmeriena: pils, cilvēki un dokumenti, 10. lpp.).

Muižu no tēva Johan Gotlība II fon Volfa manto jaunākais dēls Heinrihs Johans Fridrihs fon Volfs (1794–1832) .Viņš turpina tēva iesākto darbu, ceļ jaunas saimniecības ēkas, dzirnavas, zāģētavu, stalli un citas. 1822.gadā dokumentos minēta arī mūra ēka ar dakstiņu jumtu, kas varētu būt nākamās pils priekštece.

Kā liecina vēstures avoti kungu mājas paplašināšana un celtniecība notikusi no 1833.- 1843.gadam, kad pilī saimnieko Heinriha Johana Fridriha fon Volfa atraitne Konstance fon Volfa (1797–1844) ar vecāko dēlu, nākamo pils īpašnieku, Johanu Gotlību Eduardu fon Volfu(1817-1883), jo tēvam liktenis atvēlējis īsu mūžu – 38 gadus.

Tad kungu māja iegūst ārējo izskatu, ko mākslas zinātnieki dēvē par neogotikas stilu. No neogotikas elementiem līdz mūsdienām nams ir saglabājis kvadrātveida torni pils priekšpusē, logus smailas arkas formā, ieejas daļu.(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā,1996., 32. lpp.)

19. gadsimta 60-70.gados Eiropā modē ir neorenesanses stils un Stāmerienas pils piedzīvo pārbūvi atbilstoši Eiropas modes tendencēm. 19.gadsimta 70.-80.gados iegūstot franču neorenesanses iezīmes ēkas ārējā izskatā. Neregulāras formas nams ar stāvu jumtu, jumtgalēm un skursteņiem veido interesantu kopējo tēlu (D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā,1996., 121. lpp.). Pēc šis pārbūves kungu māja dokumentos jau dēvēta par pili.

Pēc dedzināšanas 1905.gada decembrī

Trešo pārbūvi – atjaunošanu pils piedzīvo pēc dedzināšanas 1905.gada revolūcijas laikā. Tad pils īpašnieks jau ir Boriss fon Volfs (1850 – 1917). Ugunsgrēkā sadeg mākslas vērtības, gleznas un senas, antikvāras mēbeles. Kopējie zaudējumi pēc Borisa fon Volfa aprēķiniem ir vairāk nekā 80 tūkstoši rubļu ( Latvijas arhīvi. Vēsture. G. Minde. Stāmeriena: pils, cilvēki un dokumenti, 16.lpp.).

Fasādes dzeguļi un Volfu dzimtas ģerbonis

1908. gadā ir pabeigti pils atjaunošanas darbi, ir mainīts telpu plānojums un ārējais izskats. Pils ieguvusi romantisku tēlu ar torņu smailēm, gotiskajam stilam raksturīgu ieejas arku, dzeguļotu balkonu ar Volfu dzimtas piederības zīmi, ģerboni. Ēku rotā neoklasicisma stilā veidota veranda parka pusē, pergola fasādes daļā, jūgendstila lauvu un sieviešu maskas virs logiem, metāla kalumi balkona margās un ieejas durvīs.

Iekštelpās redzams dažādu stilu sajaukums. Ieejas daļa ar parādes kāpnēm, kas sadalās un savienojas ar otrā stāva galeriju, ir veidota neorenesanses stilā. Svētku zāle, rotāta ar sadalošām puskolonām jeb pilastriem, klasicisma stila krāsnīm, bagātīgu griestu rotājumu, uzskatāma par nozīmīgu neoklasicisma stila interjeru. (D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā,1996., 232.,233.lpp.). Ēkā atspoguļojas historisma laika arhitektūras stilu sajaukums.

Sagatavojusi:
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Skaidrojumi:
Gotika – mākslas, arhitektūras stils viduslaikos, neogotika – gotikas stila elementu izmantošana un atdarināšana arhitektūrā.
Renesanse – mākslas un  arhitektūras stils 14.-16.gadsimtā.
Neorenesanse – renesanses laika arhitektūras elementu un to atdarinājumu izmantošana arhitektūrā.
Klasicisms – mākslas un arhitektūras stils 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā.
Neoklasicisms – klasicisma arhitektūras elementu izmantošana arhitektūrā.
Jūgendstils – mākslas un arhitektūras stils 19.gasdsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Eiropā.
Dzeguļi – torņu vai mūru augšdaļas robojums.
Pergola – speciāli veidoti balsti vīteņaugiem.