Kādreiz Vecgulbenes  pagasta robeža sakrita ar Vecgulbenes muižas robežām. 1804. gadā  ar “Likumu Vidzemes zemniekiem” nodibināja pagastu zemnieku tiesas, kurām piešķīra dažas pašvaldību funkcijas. Pēc 1866. gada Krievijas cara Aleksandra II izdoto “Baltijas  provinču pagastu pašvaldību likumiem” likvidēja muižu ciešo sasaisti ar pagastu. Valkas apriņķī, kurā ietilpa Vecgulbenes pagasts, tajā laikā bija 50 pagasti.

Vecgulbenes pagasta valde bija izvietojusies muižas saimnieciskajā daļā, ēkā iepretim klētij (mūsdienās nav saglabājusies).

Nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, muižu īpašumi lielākoties nonāca valsts īpašumā un tika sadalīti. 1925. gadā administratīvo pārkārtojumu rezultātā no Valkas apriņķa atdalīja Vecgulbenes pagastu un iekļāva jaunizveidotājā Madonas apriņķī. Vecgulbenes pagasts robežojās ar Beļavas, Stāmerienas, Jaungulbenes, Galgauskas, Lejasciema un Rugāju pagastiem.

Gulbenes apkārtne kopš senatnes bijusi mežaina, dūksnaina un ūdeņaina vieta, bagāta ar putniem un zvēriem. To apliecina arī senie māju vārdi Dumpji, Dumpurnieki, Sīļi, Vanagi, Ķīši. Izsenis lopkopība un zemkopība bijusi zemnieku pamatnodarbošanās.

1913. gadā prese par Vecgulbenes pagastu rakstīja:

“Reti kur Latvijā kāds pagasts var norādīt tik daudz dažādus vispārības darbus kā šejienes apvidus. Še darbojās jau trīs lopu pārraudzības sabiedrības, trīs kopmoderniecības (pienotavas), pašu laik no 24. februāra līdz 9. martam tika noturēti jau desmit kursi. Par visu to jāpateicas vietējai lauksaimniecības biedrībai, kura ar savu rosīgo darbību arvien manto lielu piekrišanu pie vietējiem lauksaimniekiem. Pagājušajā gadā biedrībā bijuši 170 biedri, kas priekš lauku biedrības jau ir liels skaitlis.”

Zemkopis, Nr.14, 3.04.1913.

Piensaimnieku sabiedrības bijušas Strados, Lejasstrados, Ozolkalnā, bet lopkopības pārraudzības biedrības – Ozolkalnā un Lejasstrados.

Zemes kvalitātes uzlabošanai pastāvējušas meliorācijas sabiedrības “Valme” un “Ezernieki”. Bijušas arī lauksaimniecības mašīnu koplietošanas sabiedrības. Lauksaimniecības attīstību veicināja izglītības iespējas.

Tuvākas un tālākas apkārtnes zemnieku bērniem izglītību nodrošināja Vecgulbenes pagasta draudzes skola, kuru vēlāk pārdēvēja par Vecgulbenes pagasta 6 klašu pamatskolu.

Lielu atbalstu pagasta skolai sniedza 1920. gadā nodibinātā un apgabaltiesā reģistrētā “Vecgulbenes draudzes skolas palīdzības biedrība”, kuras mērķis bija apgādāt ar mācību līdzekļiem un sniegt pabalstus trūcīgiem audzēkņiem. Ar palīdzības biedrības gādību skolā ievilka telefonu, apgādāja klases ar sienas pulksteņiem, abonēja preses izdevumus, veica citus skolas labiekārtošanai vajadzīgus darbus.

“Tā roku rokā rīkodamies, Vecgulbenes pagasts līdz ar Vecgulbenes draudzes skolas palīdzības biedrības darbiniekiem K. Martinsonu, J. Jaunzemu, P. Briedi un citiem ir veco draudzes skolu, tagad Vecgulbenes pagasta 6.klasīgo pamatskolu tā sakopuši, ka viņa no drupām 14 gados izveidojusies par labi nostādītu, bagātu mācību līdzekļiem un labierīcībām mācības iestādi.”

Gulbenes draudzes skola. Jubilejas 1933. gads pastāvēšanas vēstures, 68.lpp.

Pēc otrā pasaules kara 1945. gadā izveidoja Vecgulbenes ciema padomi, kuru 1947. gadā iekļāva jaunizveidotajā Gulbenes apriņķī. Pagastus okupācijas vara likvidēja 1949. gadā, ciemus iekļaujot Gulbenes rajonā.

Sagatavojusi
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Dalies: